Sienas nekad nebūs siltas, ja tajās tiks atstātas tukšas gaisa spraugas. Šādas spraugas „izvelk” no telpām siltumu, kā skurstenis.
Šobrīd tirgū ir daudz piedāvājumu, kā aizpildīt gaisa spraugas ar dažādiem materiāliem.
Kādi materiāli ir piemēroti gaisa spraugu aizpildīšanai?
Gaisa spraugu aizpildīšanai paredzētajam materiālam ir jāatbilst šādām prasībām:
1) 100% jāaizpilda gaisa spraugas sienās un pilnībā jāaptur gaisa cirkulācija tajās, jo tikai „nekustīgs” gaiss ir labākais siltuma izolators;
2) tas nedrīkst palielināt savu apjomu sienās, lai neizjauktu sienas konstrukciju;
3) jābūt tvaiku caurlaidīgam, t.i., jāļauj sienām “elpot”;
4) tas nedrīkst uzsūkt ūdeni un laist cauri mitrumu līdz iekšējai sienas daļai;
5) jābūt labām siltumizolācijas īpašībām;
6) jābūt stabilam un ilgmūžīgam;
7) jābūt iespējai 100% aizpildīt gaisa spraugas, neradot acīmredzamus fasādes apdares bojājumus.
Skaidrs, ka ne visi tirgū pieejamie materiāli, kas paredzēti gaisa spraugu aizpildīšanai, atbilst šīm prasībām, tādēļ, izdarot izvēli, jābūt ļoti uzmanīgiem.
Jo vairāk tādēļ, ka atsevišķi materiāli sienās var radīt vairāk sliktuma, nekā labuma.
Visus gaisa spraugu aizpildīšanai paredzētos materiālus var iedalīt divās grupās – birstošajos materiālos un termoputās.
Kuru labāk izvēlēties?
Birstošie materiāli
Visi birstošie materiāli pēc principa nevar apturēt gaisa cirkulāciju gaisa spraugās, tādēļ ieguvums būs minimāls. Gaiss, lai arī lēnāk, bet cirkulēs starp pildvielas granulām, izvelkot lielāko daļu siltuma (piem., putu polistirola vai keramzīta granulas).
Latvijas iedzīvotājs, sevišķi tad, ja iepriekš ir izjutis neērtības slikti nosiltināto sienu dēļ, pēc nosiltināšanas ar birstošajiem materiāliem var tikai priecāties, ka dzīvo nedaudz siltāk un vēl ir ietaupījis naudu. Tomēr ir diezgan grūti aptvert, ka nauda, kas ietaupīta, izmantojot lētāku siltināšanas tehnoloģiju, tiks „izlaista vējā” pāris apkures sezonu laikā, bet vēlāk radīs vien zaudējumus. Pašam salīdzināt taču nav ar ko…
Turklāt daudzu birstošo materiālu mitruma uzsūktspēja ir pārāk liela, tādēļ kļuvuši mitri no ārējās slapjās sienu daļas (ieklāt plēvi sienas iekšpusē taču vairs nav iespējams), tie zaudē savas siltumu uzturošās īpašības un var sakrist, augšējā sienu daļā un zem logiem atkal atstājot tukšas gaisa spraugas, bet pats materiāls – siltumizolācijas vietā var kļūt par aukstuma vadītāju (piem., ekovate vai smalcināta akmensvate).
Vairums birstošo materiālu sienās tiek iepūsti ar gaisu caur liela diametra šļūtenēm, tādēļ fasādēs visbiežāk jāveido lieli caurumi, lai izņemtu no sienām ķieģeļus. Tas bojā sienu izskatu.
Bez tam, jo mazākas ir gaisa spraugas sienās, jo mazāka ir ticamība, ka aizpildīšana ar birstošajiem materiāliem būs pilnvērtīga.
Sienās esošo gaisa spraugu aizpildīšana ar šķidro poraino materiālu (termoputām) nav jauns, bet ir progresīvs siltināšanas veids, kas ļauj izvairīties no birstošajiem materiāliem raksturīgām nepilnībām.
Tirgū ir diezgan liels termoputu piedāvājums, bet ne visas ir paredzētas tieši sienās esošo gaisa spraugu aizpildīšanai, un ne visas atbilst augstāk minētajām prasībām.
Par termoputu kvalitāti nebūt neliecina tas, ka uzņēmums šo pakalpojumu piedāvā jau ilgus gadus un izmanto kvalitatīvus materiālus un labu tehnoloģiju. Jo termoputas darbinieki gatavo uz vietas objektā, tādēļ siltināšanas beigu kvalitāte un ilgmūžība vislielākā mērā ir atkarīga no darbinieku pieredzes un godaprāta.
Tādēļ arī šeit izvēli jāizdara vērīgi un atbildīgi.